News

Abgunstes muižā uzbūvēts Baltijā lielākais keramikas ceplis

13. October, 2017

Noslēdzies projekts "Abgunstes keramikas ceplis”, ko ar Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) LEADER programmas līdzfinansējumu un Jelgavas novada pašvaldības atbalstu īstenoja biedrība “Radošuma meka”. Projekta norises gaitā – no 2017. gada aprīļa līdz šī gada oktobrim – Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Abgunstes muižā uzbūvēts Baltijas valstīs lielākais ar malku kurināms 3 kambaru Noborigamas ceplis keramikas apdedzināšanai.

Projekta mērķis bija īstenot trīskambaru kāpjošā Noborigamas cepļa būvniecību, kas veicinātu novada mākslinieku, mākslas skolu audzēkņu un interesentu iespējas gan apgūt cepļu būvēšanas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, gan apgūt un īstenot jaunas keramikas darbu apdedzināšanas iespējas. Cepļa piedāvātās iespējas keramiķiem sekmēs Abgunstes muižas kā valsts nozīmes kultūras mantojuma, kā arī Zemgales specifisko kultūras vērtību un amatniecības tradīciju saglabāšanu, attīstību un pieejamību sabiedrībai, jo ceplis ir būtiska sastāvdaļa Abgunstes muižā izveidotajam un atklātajam centram, kas īsteno mākslinieku rezidenču programmu un ir atvērts visa veida mākslas un kultūras jaunrades procesiem. Abgunstes muižas attīstības koncepcija paredz pasākumu īstenošanu vietējās teritorijas sakārtošanai, lai uzlabotu mākslas un amatniecības pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un sasniedzamību.

"Uzbūvējot, atklājot un padarot pieejamu Latvijas un arī visas Baltijas māksliniekiem lielāko Baltijā japāņu „kāpjošo” cepli un skatot to kontekstā ar muižā iekārtotajām atvērtajām amatniecības darbnīcām un mākslinieku rezidenci vēlamies ieinteresēt starptautiskus māksliniekus un reizē būt noderīgi vietējiem – Abgunstes muižā būs pirmais amatniecības centrs novadā, kas piedāvā izmantot darbnīcas un arī uzturēšanās iespējas, tādejādi nodrošinot iespēju ilgstošākai radošajai darbībai, piemēram, plenēriem, simpozijiem un meistarklasēm. Abgunstes Noborigamas cepļa būvniecībā ir piedalījušies mākslinieki no Latvijas, ASV,  Krievijas, Lietuvas, Gruzijas, gan palīdzot celtniecības procesā, gan radot mākslas objektus cepļa infrastruktūrai," stāsta biedrības “Radošuma meka” projektu vadītāja Asnāte Avotniece.

Projekts nodrošina jaunu kultūras/amatniecības pakalpojumu pieejamību vietējai kopienai - mākslas skolu audzēkņiem un citiem skolēniem, māksliniekiem, mākslas pedagogiem, keramiķiem-amatieriem un profesionāļiem, u.c. interesentiem. Šāda unikāla cepļa izveide Jelgavas novadā rada labvēlīgus apstākļus meistaru piesaistei gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā, tādejādi veicinot tūrismu, atvedot un piedāvājot zināšanas un pieredzi vietējai kopienai. Cepļa kurināšana ir atsevišķa amata prasme, ko parasti veic pati keramikas darbu radītāju grupa. Līdzās profesionāļiem keramiķiem procesā piesaistot topošos meistarus vai amatierus, tiek nodota ļoti vērtīga pieredze. Jaunais ceplis ir lielisks rīks vēsturiskā objekta popularizēšanā valsts un starptautiskā mērogā.

Cepļa būvniecības mākslinieciskais konsultants un eksperts ir Klods Ausāžs (Claude Aussage) no Beļģijas, kurš ir labi zināms un atzīts keramikas cepļu būvniecības eksperts. Cepļa būvniecībā izmantoti 7000 ugunsizturīgie vēsturiskie šamota ķieģeļi. Cepļa apmetuma kārtā mālā ir iestrādātas zāģskaidas.

Projekta kopējais publiskais finansējums ir 10 000 eiro – tostarp ELFLA LEADER programmas piešķirtais finansējums ir 9000 eiro un Jelgavas novada pašvaldības - 1000 eiro.

Augusta otrajā pusē Abgunstes Radošuma rezidencē norisinājās pirmais Starptautiskais keramikas simpozijs “Rudens gaisma”, pulcējot 11 keramikas māksliniekus no piecām valstīm – Lietuvas, Krievijas, Turcijas, Izraēlas un ASV. Simpozija laikā tapa keramikas darbi apdedzināšanai Noborigamas ceplī. Apdedzinātie darbi papildinās muižas ārējo vidi. “Muižas īpašnieki simpozija norises vietu bija piepildījuši ar radošumu un izsmalcinātību it visā – mēs tikām izmitināti elegantos numuros, un mākslinieciski noformēts ik reizi bija arī ēdamgalds. Rezidencē ir plašas, aprīkotas darbnīcās ar labu apgaismojumu un izsmalcināti apartamenti dzīvošanai, kas ļāva mums neuztraukties par sadzīviskām lietām, visu laiku veltot mākslinieciskajai jaunradei,” stāsta Viktorija Veremenko.

Abgunstes muiža, kuras apbūve ir veikta 1780. gadā, ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – agrāk tā bijusi medību pils, vēlākos gados – skola, pēc tam tur bija iekārtoti dzīvokļi un veikals. Biedrība "Radošuma meka" par Abgunstes muižas saimniekiem kļuva 2016. gada pavasarī, un šobrīd visi spēki tiek veltīti tam, lai atjaunotu muižas kompleksu un tur izveidotu Abgunstes radošuma rezidenci. Biedrības mērķis ir radīt labvēlīgus apstākļus mākslinieciskajai jaunradei, konceptuāli un tehnoloģiski nodrošinot radošo izpausmju iespējas, un veicināt visa veida kultūras attīstību, tās vērtības apzināšanos un saglabāšanu.


Informāciju sagatavoja:
Ilze Bumbiere
biedrība “Radošuma meka”
valdes locekle
29226580
ilze.bumbiere@gmail.com